Par spīti globālajiem vakcinācijas panākumiem cīņā pret dažādām infekcijas slimībām, vakcinācijas centieni ir pakļauti vairākiem nopietniem izaicinājumiem, starp kuriem ir arī cilvēku pieaugošas šaubas par vakcīnām un vajadzību vakcinēties, ko PVO (Pasaules Veselības organizācija) apzīmē ar terminu “vilcināšanās vakcinēties” (vaccine hesitancy), to skaidrojot kā “vakcīnas pieņemšanas atlikšanu vai noraidīšanu par spīti vakcinācijas pakalpojumu pieejamībai”.
Mērķis
Lai izprastu vilcināšanās vakcinēties fenomenu, kas Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijas publiskajā telpā ir kļuvis par īpaši saasinātu un sabiedrību šķeļošu jautājumu, ir nepieciešams ne tikai noskaidrot atsevišķus ar nevakcinēšanos saistītus lēmumus, argumentus, un psiholoģiskus mehānismus, bet arī saprast plašāko cilvēku iemiesotās dzīves pieredzes kontekstu, kurā šie lēmumi, argumenti un psiholoģiskie mehānismi ir pieņemti, izvērtēti un īstenoti. Starpdisciplinārā pētnieciskā projekta “Nogaidošie ķermeņi: vilcināšanās vakcinēties ķermeniskās pieredzes fenomenoloģiska analīze” mērķis ir sniegt jaunas zināšanas par vilcināšanās vakcinēties iemiesoto pieredzi, kuras kontekstā ir labāk saprotami cilvēku lēmumi nevakcinēties vai atlikt vakcināciju.
Metodoloģija
Lai īstenotu projektā izvirzīto mērķi, tiks izmantoti jēdzieni un jēdzieniskie nošķīrumi no fenomenoloģijas (īpaši medicīnas fenomenoloģijas), lai veiktu fenomenoloģiski informētu kvalitatīvu pētījumu. Fenomenoloģija ir filozofijas kustība, kuras mērķis ir aprakstīt pieredzi un to veidojošās struktūras. Pieredzes pētniecība fenomenoloģijas gadījumā gan nenozīmē, ka to interesē tikai subjektīvi procesi vai stāvokļi. Fenomenoloģijā pasaule un viss objektīvais nav iedomājama bez subjekta, kurš to pieredz. Pasaule un viss objektīvais mums atklājas pieredzē, proti, ir subjektīvā daļa. Līdz ar to fenomenoloģijas uzmanības lokā ietilpst arī pasaule un viss objektīvais, kā tie parādās un tiek saprasti pieredzē.
Viena no mūsu ikdienas pieredzes raksturojošajām īpatnībām ir iemiesotība (vāciski “Leiblichkeit”, angliski “embodiment”). Fenomenoloģijā tiek noliegta ideja par apziņas (gara, prāta) un ķermeņa duālismu, kas nošķir mūsu psiholoģisko eksistenci no fiziskās eksistences. Apziņa un ķermenis fenomenoloģijā ir nesaraujami saistīti fenomeni, veidojot dzīvoto ķermeni jeb, citiem vārdiem, miesu. Šādā nozīmē mums ne tikai ir vai pieder ķermeņi, mēs esam ķermeņi, pieredzošie dzīvotie ķermeņi. Iemiesotība nozīmē, ka ķermenis nav vienkārši fizisks objekts, tas reizē ir arī pieredzes princips, kas ļauj pasaulei un mums pašiem sev atklāties. Mēs dzīvojam, mijiedarbojamies, pieredzam sevi, pasauli un citus cilvēkus caur mūsu ķermeni. Ņemot vērā dzīvotā ķermeņa nozīmi mūsu dzīvēs un tajā, kā mēs pieredzam sevi, citus un pasauli, lai pilnvērtīgi saprastu vilcināšanās vakcinēties fenomenu, ir nepieciešams pievērsties iemiesotās pieredzes kontekstam, kurā konkrēti dzīves lēmumi tiek vai netiek pieņemti.
Plānotie rezultāti
Projekts radīs inovatīvas zināšanas medicīnas humanitārajās zinātnēs, kas sniegs fenomenoloģiski informētu priekšstatu par vilcināšanās vakcinēties iemiesotajām motivācijām, uzlabos sabiedrības veselības un veselības aprūpes speciālistu, kā arī valdības pārstāvju komunikāciju ar publiku, un informēs tālākus pētījumus. Pētījuma rezultāti tiks izplatīti akadēmiķiem un gala lietotājiem (primāri sabiedrības veselības un veselības aprūpes speciālistiem, kā arī valdības pārstāvjiem) 9 brīvpieejas zinātnisku rakstu, dalības starptautiska līmeņa konferencēs Latvijā un ārzemēs ar 25 prezentācijām, 2 rakstu populārzinātniskos žurnālos, un rekomendācijas ziņojuma un video materiāla, kas satur rekomendācijas komunikācijai ar personām, kas vilcinās vakcinēties, formā.
Projekta īstenotājs un pētnieku komanda
Projektu īsteno Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūts (FSI). Projekta vadītājs Dr. phil. Uldis Vēgners, vadošie pētnieki Dr. habil. Phil. Maija Kūle un Dr. phil. Māra Grīnfelde, pētnieki Dr. phil. Andrejs Balodis un Dr. philol. Marija Semjonova-Reinholde (2022-2023), un eksperti Tomass Stepiņš un Daniela Zālīte.
Īstenošanas periods
01.01.2022. – 31.12.2024.
Finansējums
Projektu ar numuru lzp-2021/1-0360 finansē Latvijas Zinātnes padome (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas ietvaros.