Projekta dalībnieku Ulda Vēgnera, Māras Grīnfeldes un Andreja Baloža raksts “Life-World, World of Science, and Vaccine Hesitancy: A Phenomenological Approach” ir brīvpieejā publicēts zinātniskā žurnālā “Human Studies”.
Raksts: https://doi.org/10.1007/s10746-024-09760-3
Par rakstu (LV)
Dzīvespasaule, zinātnes pasaule un vilcināšanās vakcinēties: Fenomenoloģiska pieeja
Zinātnē un medicīnā ir plaši pieņemts, ka vakcinācija ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā ierobežot un mazināt infekciju slimību izplatīšanos, taču ne vienmēr un visi cilvēki to pieņem, tā vietā to uzlūkojot ar šaubām un aizdomām. Šo skeptisko attieksmi pret vakcināciju Pasaules Veselības organizācija dēvē par vilcināšanos vakcinēties, un īpaši nozīmīga šī tēma kļuva COVID-19 pandēmijas apstākļos.
Uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās vakcinēties, kā liecina līdzšinējie pētījumi, nav vienas, vienkāršas atbildes. Mūsu projekta “Nogaidošie ķermeņi: vilcināšanās vakcinēties ķermeniskās pieredzes fenomenoloģiska analīze” mērķis bija saprast, kāpēc cilvēki vilcinās vakcinēties no ķermeniskās pieredzes jeb iemiesotības perspektīvas, balstoties padziļinātu interviju fenomenoloģiskā analīzē.
Fenomenoloģija ir filozofijas kustība, kuras mērķis ir saprast, kā mēs pieredzam sevi, savu ķermeni un pasauli. Jāuzsver, ka fenomenoloģijā ķermenis nav vienkārši fizisks objekts kā dabaszinātnēs vai “gaļas gabals”, bet gan dzīvotais ķermenis, kurš sajūt, jūt, domā un vērtē. Patiesībā mēs un mūsu ķermeņi pieredzē nav nošķirami, mēs esam iemiesotas būtnes. Tādēļ uzskatām, ka, lai pilnvērtīgi saprastu vilcināšanos vakcinēties, ir nepieciešams pievērsties mūsu iemiesotībai jeb ķermeniskajai pieredzei.
Šajā rakstā mēs pievēršamies dzīvespasaulei kā vienam no iemiesotajiem vilcināšanās vakcinēties motīviem. Fenomenoloģijā dzīvespasaule apzīmē mūsu pieredzes pasauli, kuru mēs pieredzam kā acīmredzamo, pašsaprotamo, neapšaubāmo, īsteni pastāvošo un ierasto pasauli. Šī pasaule tās kodolā ir uztveres pasaule, taču pie tās var piederēt arī kultūras un zinātnes fakti, ja vien tos sasaistām ar uztverto un pieredzam kā acīmredzamus, ierastus, pašsaprotamus un īsteni pastāvošus.
Kā dzīvespasaule motivē vilcināšanos vakcinēties? Ņemot vērā, ka dzīvespasaule mūsu pieredzē ir mūsu dzīves īstenā pasaule, rīkojoties un pieņemot lēmumus, mēs primāri balstīsimies tajā. Lai arī mūsdienās daudz kas no zinātnes pasaules ir ienācis mūsu dzīvespasaulē, ne vienmēr un ne viss no zinātnes pasaules ir mūsu dzīvespasaulē, kas savukārt nozīmē, ka ne visas zinātniskās zināšanas mūs motivēs rīkoties un pieņemt lēmumus saskaņā ar tām. Un tas attiecas arī uz zinātniskajām zināšanām par COVID-19 un vakcīnām pret to. Kā mēs parādām, nesaskaņa un konflikts starp uztverē balstīto dzīvespasauli un zinātnes pasauli ir viens no COVID-19 vilcināšanās vakcinēties motīviem. Ja zinātniskās zināšanas par pandēmiju un vakcīnu nav integrētas personas dzīvespasaulē un pat konfliktē ar to, šīs zināšanas nemotivēs personu vakcinēties, drīzāk tieši otrādi. Piemēram, ja, saskaņā ar zinātni, vakcīna ir efektīva pret COVID-19, bet tas ir pretrunā ar to, ko savā dzīvespasaulē pieredz cilvēks, tad cilvēks kā mazākais šaubīsies, vai tiešām vajag vakcinēties.
Sekmīgai komunikācijai ar cilvēkiem, kas vilcinās vakcinēties, ir nepieciešams izprast to vilcināšanās motīvus, un, komunicējot ar cilvēkiem, kuru dzīvespasaule nesakrīt un ir konfliktā ar zinātnes pasauli, zinātniskas informācijas sniegšana nepalīdzēs. Tā vietā ir nepieciešams atrast veidu, kā zinātniskās zināšanas sasaistīt ar dzīvespasauli un padarīt tās saskanīgas ar to.